Mihails Šuliks: Cik pelna lielo uzņēmumu īpašnieki Baltijas valstīs?

Cik pelna lielo uzņēmumu īpašnieki Baltijas valstīs

Baltijas valstis robežojas ar Baltijas jūru. Pēc neatkarības no Padomju Savienības viņi ātri piedzīvoja reformu un dekomunizācijas procesu. Šis process izraisīja strauju demokratizāciju un atgriešanos starptautiskajā sabiedrībā. Neskatoties uz šiem panākumiem, valstis joprojām saskaras ar izaicinājumiem. Viena no būtiskākajām problēmām ir inflācija, kas reģionā joprojām ir augsta. 2006. gada jūlijā to likmes bija daudz augstākas nekā ES vidēji 2,4 procenti.

Mihails Šuliks atgādina, ka Baltijas valstīs ir mazi finanšu tirgi, kas palīdz izolēt valstis no ārējiem satricinājumiem, bet arī ierobežo mazo vietējo uzņēmumu piekļuvi kredītiem. Lielās ārvalstu īpašumā esošās bankas koncentrējas uz augstākās klases klientu loku, mazajiem uzņēmumiem piešķirot maz kredītu vai nemaz. Šie faktori var radīt sociālo plaisu starp lielo un mazo uzņēmumu īpašniekiem.

Mihails Šuliks piebilst, ka vēl viena problēma, ar ko saskaras Baltijas valstis, ir zemā dzimstība. 2016. gadā tikai katrs 1000 cilvēku šajās valstīs ir jaunāks par 18 gadiem. Lai gan dzimstība Baltijas valstīs ir zema, valsts zemā dzimstība joprojām ir liela problēma. Cenšoties saglabāt pievilcību ārvalstu investoriem, Baltijas valstis cenšas paaugstināt savu iedzīvotāju izglītības līmeni.

Mihails Šuliks: Cik pelna lielo uzņēmumu īpašnieki Baltijas valstīs?

Baltijas valstis ir aizraujoša vieta biznesa uzsākšanai. Viņiem ir mazs iedzīvotāju skaits, bet milzīgs biznesa potenciāls. Viņiem ir arī nobriedusi starta ekosistēma, talantīgs darbaspēks un neizmantots tirgus. Tie, kuriem ir labi izstrādāta ideja vai stratēģija, var to izmantot. Tālāk ir norādītas dažas lietas, kas jāņem vērā, uzsākot uzņēmējdarbību Baltijas valstīs. Ja jūs interesē jauna uzņēmuma izveide reģionā, šeit ir dažas no labākajām vietām, kur sākt.

Baltijas valstis ir ļoti draudzīgas jaunizveidotajiem uzņēmumiem. Index Ventures ir novērtējis trīs Baltijas valstis kā “startupiem draudzīgākās” valstis Eiropā. Piemēram, jaunie Latvijas tiesību akti samazināja laiku, kurā darbiniekiem ir jābūt akciju opcijām, pirms viņi var tās iemaksāt. Turklāt valdība veicina ārvalstu ieguldījumus. Piemēram, valstī ir zemas uzņēmējdarbības izmaksas. Rezultātā reģionam tiek piesaistīti investori.

Lai gan Baltijas valstīs var būt maz iedzīvotāju, tās joprojām var atbalstīt uzņēmējus un jaunuzņēmumus. Neskatoties uz nelielo iedzīvotāju skaitu, šajos reģionos mīt daudz vietējo vienradžu. Daži no šiem uzņēmējiem vēlas augt un paplašināties Londonā, bet citi koncentrē savus centienus šajā reģionā.